SimOsiS

Lai šis maijs nes gan pelnītu atpūtu 1. maijā — Darba svētkos, gan dziļu lepnumu un pateicību 4. maijā — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.
Brīvība uzņēmējdarbībai sākas ar brīvu valsti. Novēlam Jums spēku, neatlaidību un veiksmi katrā darba dienā!

Kā grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums savā darbā automatizāciju, dokumentu skannēšanu ar OCR atpazīšanu un iesūtīšanu grāmatvedības sistēmā ieviesām pirms vairāk kā 10 gadiem, kad par to LV vispār vēl maz domāja. Pēdējos gados spiediens uz mākslīgā intelekta izmantošanu un ieviešanu visos procesos ir ļoti liels- protams, to arī darīsim un testējam dažādus variantus (un savu MI apmācam jau vairāk kā gadu ar domu izmantot kā starpposmu automatizētās datu apstrādēs). Šodien humoram 3 lielākajiem MI uzdevu vienu un to pašu jautājumu un no visiem 3 saņēmu detalizētu un pamatotu risku analīzi un ka cenas var palielināties 5-10 reizes.
Uzdotais jautājums bija:
Claude, Gemini, ChatGPT investori ir ieguldījuši desmitiem miljardus USD un visi strādā ar zaudējumiem. Visā pasaulē uzņēmumi un cilvēki tiek mudināti aizvien vairāk izmantot mākslīgo intelektu un integrēt savos procesos, abonēšanas maksas pagaidām ir simboliski mazas. Investori pēc laika gribēs peļņu no ieguldījumiem, visdrīzāk izmaksas stipri palielināsies. Vai jebkuram mazam uzņēmumam nav liels izmaksu un procesu nodrošināšanas risks aizvien vairāk savus procesus padarīt atkarīgus no Claude, Gemini vai ChatGPT serveriem, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā? :)

Pielikumā tikai dažas bildītes:

P.S. Jautri, ka pats mākslīgais intelekts iesaka neintegrēt to pārāk dziļi uzņēmuma procesos un saglabāt spēju strādāt bez mākslīgā intelekta.

Šodien VID galvenajā ēkā vairāk kā 3 stundas sniedzām paskaidrojumus, aizstāvējām ilggadīgu klientu- būvniecības uzņēmumu. Iepirkumos pasūtītāji vēlas būvniekus ar zemāko cenu, bet VID nozares vidējās algas un daudz ko citu. Cenšamies pēc principa: " Nodokļi jāmaksā godīgi, bet maz!" Citreiz ilgtermiņā rodas "nianses"...

GADA PĀRSKATA SAGATAVOŠANA AR MĀKSLĪGO INTELEKTU- šodien viss kolektīvs aktīvi piedalījāmies praktiskā vebinārā par MI rīku izmantošanu gada pārskata sagatavošanā-no datu pārbaudes līdz vadības ziņojumam, kam lektore bija lieliskā Ilze Palmbaha.
Daudz praktisku piemēru un mākslīgā intelekta rīku, ko centīsimies ieviest ikdienā un izmainīt, papildināt jau esošos.
• MI rīki, kas piemēroti grāmatvedības darba uzdevumiem (Claude, ChatGPT, Copilot, Gemini)
• Praktiska promptu veidošana finanšu datu analīzei un teksta ģenerēšanai
• MI spēju pārbaude atrast kļūdas apgrozījuma pārskatos, inventarizācijas aktos un PVN saskanošanā
• Vadības ziņojuma un grāmatvedības politikas melnrakstu sagatavošana ar MI palīdzību
• MI lietošanas ētiskie un juridiskie ierobežojumi (EU AI Act, datu drošība, atbildība)
• Pašpārbaudes kontrolsaraksti (čeklistes) un resursi tālākai darba pilnveidošanai

📢 VID aicina privātpersonas neaizmirst par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu!

📢 VID aicina neaizmirst par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu!

🔔 VID EDS ieviests jauns informatīvs brīdinājums, kura mērķis ir preventīvi uzrunāt nodokļu maksātājus: ja iepriekšējos gados ir ārvalstīs gūti ienākumi, tad arī šogad pastāv iespēja, ka var būt pienākums aizpildīt deklarācijas D2 pielikumu.

📊 Deklarācijā jānorāda visi kalendārajā gadā gūtie ienākumi - gan Latvijā, gan ārvalstīs. EDS automātiski ielasa tikai tos datus, kas jau ir valsts informācijas sistēmās, tāpēc:
✔️ pārbaudi informāciju rūpīgi;
✔️ nepieciešamības gadījumā papildini vai precizē.

🌍 Ārvalstīs gūtie ienākumi ir jādeklarē arī tad, ja nodoklis par tiem jau ir samaksāts ārvalstīs. Deklarējot šos ienākumus, personai jānorāda gan saņemto ienākumu apmērs, gan ārvalstīs ieturētais nodoklis (ja tāds ir).

🔗 Vairāk informācijas: https://bit.ly/4suJjOm

Vai man jāmaksā nodoklis par pārdotu mantotu nekustamo īpašumu, ja to pārdevu lētāk nekā zemesgrāmatā norādītā vērtība?

Lasītāja vēlas noskaidrot: vai man jāmaksā nodoklis par pārdotu mantotu nekustamo īpašumu, ja to pārdevu lētāk nekā zemesgrāmatā norādītā vērtība?

🔎 Atbilde LV portāla kanālā "E-konsultācija": https://lvportals.lv/e-konsultacijas/38327-ka-nosaka-iegades-vertibu-mantotam-nekustamam-ipasumam-kapitala-pieauguma-nodokla-piemerosanai-2026

Šis ir labi, aplikācija pietrūka jau pāris gadus!

📲 VID piedāvā jaunu mobilo lietotni – “Mans VID”

Patlaban lietotnē iespējams:
👉 pievienot un pārskatīt attaisnoto izdevumu dokumentus;
👉 atzīmēt ienākumu gūšanas vietu, kā arī pievienot vai noņemt apgādājamos.

📥 Lietotni bez maksas var lejupielādēt:
👉 Google Play (Android 12 un jaunākas versijas);
👉 App Store (iOS 16 un jaunākas versijas).

🔐 Pieslēgšanās ar Smart-ID, drošu elektronisko parakstu (eParaksts mobile un eID Scan) un noteiktu internetbanku autentifikāciju.

💬 VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe uzsver:
"“Mans VID” – ar to paužam, ka esam katram cilvēkam Latvijā. Lai nodokļu pakalpojumi būtu vienkārši un pieejami. Drošs un lietotājam draudzīgs risinājums, kas soli pa solim tiks papildināts ar jaunām funkcijām. Šī lietotne ir mūsu solījuma sabiedrībai apliecinājums – modernizēt VID pakalpojumus, padarot tos ērtus, pieejamus un uzticamus ikvienam iedzīvotājam."

📈 Pakāpen*ski lietotnē tiks iekļauti arī citi populāri VID pakalpojumi, lai iedzīvotāji varētu pārvaldīt savas nodokļu saistības vienuviet un sev ērtākā veidā.

ℹ Plašāk lasi: https://bit.ly/4tIJ2bA

PIEDZĪT NODOKĻU PARĀDU NO VALDES LOCEKĻA TOMĒR NEVAR?

Pagājušā gadā daudzu uzņēmēju likteņi mainījās, jo Augstākās tiesas Senāts ir lēmis, ka uzņēmumu nodokļa parādi nav piedzenami no šā uzņēmuma valdes locekļiem, ja minētais uzņēmums ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem. Par to detalizēti rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).

KO TIEŠI NOSPRIEDA AUGSTĀKĀS TIESAS SENĀTS?

Senāts norādīja, ka ar uzņēmuma dzēšanu no komercreģistra, tā nodokļu parādi tiek dzēsti. Savukārt ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);

Tādējādi, ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.

Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;

Savukārt, ņemot vērā to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA.

Lai VID varētu piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļa (arī bijušā), kura laikā nodokļu parāds ir radies, uzņēmumam IR JĀPASTĀV.

Tā Senāts nosprieda situācijā, kad VID mēģināja piedzīt no valdes locekļa tāda uzņēmuma nodokļu parādu, kas bija izslēgts no reģistra VAIRĀKUS GADUS PIRMS šā uzņēmuma bijušais valdes loceklis SAŅĒMA VID BRĪDINĀJUMU par attiecīgo nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu. Tādēļ rodas jautājums par to, vai VID ir tiesīgs piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādu, JA VID BRĪDINĀJUMA SAŅEMŠANAS LAIKĀ, UZŅĒMUMS VĒL PASTĀVĒJA?

JA BRĪDINĀJUMU VALDES LOCEKLIS SAŅEM VĒL PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?

Jāteic, ka nesen tieši šādu jautājumu risināja tiesa. Proti, uzņēmums IR PASTĀVĒJIS LAIKĀ, KAD VID BRĪDINĀJIS tā bijušo valdes loceklis par uzņēmuma nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu.

Tomēr tiesa nosprieda, ka tam NAV IZŠĶIROŠAS NOZĪMES, jo noteicošais ir tas, ka laikā, kad VID PIEŅĒMA LĒMUMU par uzņēmuma nodokļa parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa, šis uzņēmums vairs nepastāvēja (un secīgi tiesiskās sekas, kas iestājas, ir vienādas). Proti, uzņēmums no komercreģistra ir izslēgts, iespējamam kreditoram neīstenojot visas šā procesa ietvaros iespējamās kreditoru aizsardzības tiesības, tostarp pieteikt kreditora prasījumu un secīgi arī nonākt līdz maksātnespējas procesa ierosināšanai.

Tiesa norādīja, ka likums paredz Uzņēmumu reģistram un VID tiesības izbeigt uzņēmuma saimniecisko darbību, taču tas negarantē uzņēmuma iespēju izvairīties no atbildības par nodokļu parādiem. Likums vienīgi paredz vienkāršotu procedūru uzņēmuma darbības izbeigšanai un vēlāk arī izslēgšanai no komercreģistra, ja iestājas noteikti likumā paredzēti apstākļi. Tomēr, ja vien kreditors [jeb VID] rūpīgi seko sava parādnieka saistību izpildei, tad arī [nodokļu parādu atlīdzināšanas procesā no valdes locekļa] ir iespējams nonākt līdz maksātnespējas procesam un sasniegt to pašu mērķi (t.i. atgūt nodokļu parādus).

SECINĀJUMI

Jāteic, ka šāda tiesu prakses maiņa ir kārtējais atgādinājums, ka arī gadījumos, kad primšķietami šķiet viss ir bezcerīgi, tomēr ir jāiet un jācīnās par savām tiesībām arī tiesās. 😊

Jāteic, ka šobrīd tiesās ir liels skaits ar līdzīgām lietām, kuru ietvaros VID mēģina piedzīt no bijušajiem valdes locekļiem uzņēmumu nodokļu parādus, taču faktiskie apstākļi katrā no šīm lietām var nedaudz atšķirties. Tādēļ ir paredzams, ka vēl kādu laiku “vingrosim” ar VID tiesās, apskatot visus iespējamus notikumu scenārijus un to, vai konkrētajā gadījumā VID var prasīt valdes loceklim atlīdzināt uzņēmuma nodokļu parādus.

Tādēļ 2026.gads jau sola būt interesants un darbīgs! 😊

Jūsu Alisa

VAI GADS IR JĀSĀK AR ALGU PĀRSKATĪŠANU?

Ar 2026.gada 1.janvāri palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Šogad tā būs 780 euro (iepriekšējo 740 euro vietā). Turpmāk minimālo darba algu pārskatīs katru gadu, nosakot to 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem 12 mēnešiem, papildus ņemot vērā arī ekonomiskos, finanšu, sociālos un citus rādītājus, kā arī iespējamās izmaiņas nodokļu sistēmā. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem minimālo algu Latvijā saņem apmēram 15% no Latvijas nodarbinātiem iedzīvotājiem.

Vēl apmēram 7% no nodarbinātajiem Latvijā saņem algu, strādājot būvniecības nozarē. Attiecībā uz viņiem, ar 2026. gada 1. janvāri minimālā alga ir noteikta 1050 euro mēnesī vai 6,29 euro stundā, neatkarīgi no studijām, profesiju pamatgrupas kurā tie ir nodarbināti vai stāža pie darba devēja. Turklāt jāatceras, ka būvniecības nozare bija un paliek VID pastiprinātas uzmanības fokusā sakarā ar paugstinātiem ēnu ekonomikas riskiem. Tādēļ pārāk zemās algas (neatkarīgi no iemesliem, kas cita starpā var būt – 1) mazkvalificēts darba spēks; 2) pusslodze 3) akorda alga utml.) noteikti piesaistīs VID uzmanību.

Attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem (t.i., vecumā no 15 līdz 74) ekonomisti prognozē, ka 2026.gadā algas pieaugs par ~7%.

Tas gan arī nozīmē, ka arī VID aprēķinātā vidējā alga tirgū turpinās augt. Attiecīgi arvien vairāk uzņēmumu saņems “mīlestības” vēstules no VID par to, ka darbiniekiem maksātās algas ir par zemu un nesasniedz 80% no vidējās darba algas attiecīgajā nozarē.

Interesanti, ka vēl 2023.gadā izstrādātais likumprojekts, ar kuru bija plānots piešķirt VID tiesības veikt uzrēķinu gadījumos, kad darbinieka atalgojums nesasniedz (tobrīd likumprojektā noteikto) 80% slieksni no vidējā atalgojuma profesijā, tā arī netika akceptēts un pieņemts. Tomēr tas netraucē VID turpināt pieprasīt uzņēmējiem palielināt algas darbiniekiem, ja deklarētais atalgojums, VID ieskatā, ir par zemu.

Šobrīd praksē novēroju, ka nodokļu kontrole visbiežāk tā arī tiek uzsākta. Uzņēmumi saņem šķietami nevainīgu VID vēstuli, kurā viņi norāda uz pirmšķietami zemajām algām uzņēmumā, pieprasot sniegt informāciju un dokumentus par to, kā tiek nodrošināta saimnieciskā darbība ar nepietiekamiem resursiem. Loģika ir gaužām vienkārša – ja darbinieks saņem pārāk zemu atalgojumu, tad rodas jautājums “Kāpēc viņš/ viņa tam piekrīt?”. VID ieskatā, atbilde ir tikai viena – “Darbinieks saņem aplokšņu algu!”. Taču ne vienmēr tas tā ir…

Turklāt, gadi iet, bet prakse nemainās. VID secinājumi par algu atbilstību (vai neatbilstību) tiek izdarīti uz datiem, kuros netiek ņemti vērā virkne apstākļu, par kuriem biju jau detalizēti rakstījusi vēl 2023.gadā (meklē saikni komentāros).

Tā būtu vēl pusbēda, ja VID pieprasītu pārskatīt un palielināt algas uz nākotni, taču bieži vien zemās algas izraisa pastiprinātu uzmanību tieši attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, pieprasot darba devējiem veikt labojumus deklarācijās un samaksāt darba spēka nodokļus. Te gan gribētu piebilst, ka tas, ka VID liek samaksāt vairāk nodokļus no lielākām algām, nebūt nenozīmē, ka darba devējiem ir pienākums arī samaksāt darbiniekiem lielākas algas par iepriekšējiem periodiem.

KO DARĪT?

Pirmkārt, izvērtējiet, vai Jūsu noteiktas algas līmenis atbilst likuma prasībām (jau minēju, ka no 2026.gada 1.janvāra ir palielināts valstī noteiktās minimālās algas līmenis).

Otrkārt, izvērtējiet, vai darbinieku atalgojums atbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā. VID regulāri publicē statistikas datus (pēc kuriem arī vadās). Te var ilgi diskutēt, cik tas ir pareizi vai nē, taču šobrīd vairāk runāju par risku mazināšanu… Algas, kas zemākas par 80% no vidējā atalgojuma tirgū sola jautājumus no VID.

Treškārt, ja atalgojums neatbilst vismaz 80% no tirgus vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā vai Jūsu uzņēmumam jau ir pazemināts reitings sakarā ar zemu atalgojumu darbiniekiem, ierosinātu vismaz izvērtēt algu līmeni (ir/ nav pamats to pārskatīt).

Problēmas rada situācijas, kad VID balsta reitingu uz neatbilstošiem vai nepilnīgiem datiem. Proti, Jūs uzskatāt, ka atalgojums ir atbilstošs, bet reitinga aprēķinā netiek ņemti vērā nozares vai Jūsu uzņēmuma darbības specifika, vai dati balstīti nepilnīgā vai izkropļotā informācijā (piemēram, VID mīl vidējās algas aprēķinā ņemt vērā arī darbiniekus, kuriem ir darbnespēja utt.).

Likums nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzņēmumu disciplīnu. Savukārt detalizētie reitinga aprēķina dati ir pieejami tikai attiecīgajam nodokļu maksātājam EDS. Tas ir informatīvs vērtējums, kas tiek noteikts automatizēti pēc vienotiem kritērijiem un netiek izsniegts kā lēmums. Lai arī likums nenosaka, ka šāds reitings var būt apstrīdēts iestādē/ tiesā, tomēr jāņem vērā konkrētas lietas apstākļi. Ar VID ir iespējams arī dialogs par Jūsu uzņēmuma reitingu.

Ceturtkārt, ja esat saņēmuši “mīlestības vēstuli” no VID, tad noteikti sazinieties ar savu advokātu, jo ļoti būtiski, kas un kā tiek paskaidrots VID vēl informācijas pieprasīšanas stadijā. 😊 Ne reti problēmas rada nevis tas, ko Jūs pateicāt, bet arī tas ko Jūs nepateicāt. Ja Jums nav sava advokāta, vai advokāts nespecializējas nodokļos, zvaniet man. ;)

Jauku dienu vēlot,
Jūsu Alisa